Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitti organizcij


Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitti organizcij

Saturs

Ievads 3

1. Person?bas ?pa??bu visp?r?gs raksturojums 5

1. 1.1. Temperamenta tipu b?t?ba un noz?me darb? 6

1. Sangv?niskais temperaments 6

2. Melanholiskais temperaments 7

3. Hol?riskais temperaments 9

4. Flegm?tiskais temperaments 11

1. Rakstura akcentu?cijas tipi 12

1. Hipert?mais tips 12

2. Sensit?vais tips 13

3. Trauksmainais tips 14

4. Demonstrat?vais tips 15

5. Dist?mais tips 15

6. Rigidais tips 16

7. Uzbudin?mais tips 17

8. Ciklot?mais tips 18

1. J?dziena organiz?cija visp?r?gs raksturojums 19

2. Darbinieku personisko ?patn?bu izp?te x pils?tas dom? 21

1. P?t?m?s grupas apraksts 21

2. P?t?jumu metodikas raksturs 22

3. Ieg?to aptaujas anketu rezult?tu anal?ze un interpret?cija 24

Secin?jumi 29

Anot?cija latvie?u valod? 31

Anot?cija ang?u valod? 32

Izmantot? literat?ra 33

Pielikums

IEVADS

Kursa darbam tika izv?l?ta t?ma Darbinieka person?bas ?pa??bu

saikne ar darba efektivit?ti organiz?cij?, jo man, k? topo?ajai biroja

vad?t?jai, lik?s ?oti b?tiski p?t?t k?das darbinieka temperamenta un

rakstura akcentu?cijas tipa ?patn?bas sekm? un k?das kav? darba

efektivit?ti organiz?cij?.

Ikviens piedzimst ar savu temperamentu un sav?m rakstura

?pa??b?m. Dz?ves apst?k?i, taut?ba, apk?rt?j? vide, saimnieciskais

st?voklis un vec?ku ietekme veido cilv?ka person?bu, ta?u b?t?ba paliek

t? pati iepriek??j?.. Psiholo?ij? ??s paz?mes tiek d?v?tas par

individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m, kur?m ir ?oti liela noz?me gan

saskarsm? ar cilv?kiem, gan ar? darba efektivit?tes paaugstin??an?

organiz?cij?. Lai gan j?dziens individu?lpsiholo?isk?s ?patn?bas

ietver ar? t?das ?patn?bas k? sp?jas, intelekts, pa?v?rt?jums un

pa?cie?a, tom?r man visb?tisk?kais ??iet indiv?da temperamenta un

rakstura akcentu?cijas tips, jo dz?ves laik? ir iesp?jams to pamain?t,

ta?u b?t?ba paliks t? pati iepriek??j?.

Cilv?ka temperaments un rakstura iez?mes ietekm? ne tikai darba

izpildi, bet ar? t? rezult?tu, t?d?j?di potenci?lajiem darba dev?jiem

?im faktoram b?tu j?piegrie? sevi??i liela v?r?ba, jo flegm?tisk? un

melanholisk? temperamenta p?rst?vjiem ir gr?ti piel?goties intens?vam

darba procesam, savuk?rt hol?ri?i un sangvini?i nesp?j ilgsto?i veikt

vienmu?u un monotonu darbu.

P?t?juma priek?mets:

Person?bas ?patn?bas.

Kursa darba m?r?is:

P?t?t un analiz?t darbinieka personisko ?pa??bu saikni ar darba

efektivit?ti organiz?cij?.

Izvirz?t? hipot?ze:

Ja darba dev?js ?ems v?r? darbinieka temperamenta un rakstura

?patn?bas, tad

- paaugstin?sies darba efektivit?te,

- paaugstin?sies darbinieku atdeve darb?.

Kursa darba uzdevumi:

1. Stud?t un analiz?t literat?ru par person?bas ?pa??bu saikni ar darba

efektivit?ti un apkopot ieg?to inform?ciju.

2. Veikt attiec?g?s probl?mas izp?ti praks?.

Kursa darb? tiks izmantotas ??das p?tniecisk?s metodes;

1. teor?tisk? literat?ra,

2. emp?risk? aptauja.

Galveno j?dzienu skaidrojums:

Individu?lpsiholo?isk?s ?patn?bas cilv?ku savstarp?j?s psiholo?isk?s

at??ir?bas.

Temperaments t?s cilv?ka individu?lpsiholo?isk?s ?pa??bas, kuras

nosaka vi?a darb?bas dinamiku un ir atkar?gas no centr?l?s nervu

sist?mas ?pa??b?m.

Rakstura akcentu?cija par?d?ba, kad da?as cilv?ka rakstura ?pa??bas

ir ?oti att?st?tas un izce?as uz citu ?pa??bu fona.

Kursa darba strukt?ra.

Kursa darbam ir 3 da?as, kur?s tiek analiz?ta literat?ra par

p?t?mo probl?mu un anket??anas laik? ieg?tie aptaujas rezult?ti., k?

ar? secin?jumi un pielikums, kur? ievietots p?t?jumu laik? izmantot?s

anketas paraugs. Anot?cija latvie?u un ang?u valod?.

1. PERSON?BAS ?PA??BU VISP?R?GS RAKSTUROJUMS

Pie person?bas individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m pieder

- temperaments

- raksturs

- sp?jas

- intelekts

- pa?v?rt?jums

- pa?cie?a

Sp?jas ir indiv?da psiholo?isk?s ?patn?bas, kuras nosaka zin??anu un

iema?u l?meni.

Svar?gi, lai cilv?ks atrastu izmantojumu sav?m sp?j?m, respekt?vi, ?sto

nodarbo?an?s veidu, jo t?du cilv?ku, kuriem nav nek?du sp?ju, praktiski

nav.

Intelekts cilv?ka lo?isk?s dom??anas sp?ju un zin??anu kopums. ?pa?u

vietu ie?em rado?? dom??ana. Augsts intelekta l?menis ne vienm?r ir

saist?ts ar att?st?tu rado?o dom??anu un otr?di.

Pa?v?rt?jums k? cilv?ks v?rt? savas sp?jas un ?pa??bas attiec?b? pret

k?du noteiktu normat?vu sist?mu. ?o sist?mu veido apk?rt?jo cilv?ku

spriedumi. Gandr?z jebkur? pa?v?rt?jums ir subjekt?vs, jo citu cilv?ku

v?rt?jums no malas ir vair?k vai maz?k at??ir?gs.

Pa?cie?a cilv?ka attieksme pret sevi kopum?. Katram cilv?kam ir

v?l??an?s savu pa?cie?u uztur?t pietiekam? l?men?. Tas vi?u mudina

r?koties t?, lai savu pa?v?rt?jumu vi?? var?tu attaisnot., un lai

pastiprin?tu p?rliec?bu par sevi.

Kursa darb? tuv?k tika izv?l?ts apl?kot t?das individu?lpsiholo?isk?s

?patn?bas k? darbinieka person?bas temperamenta un rakstura

akcentu?cijas tipus.

1. TEMPERAMENTA TIPU B?T?BA UN NOZ?ME DARB?

1.1.1. SANGV?NISKAIS TEMPERAMENTS

Sangv?ni?is tulkojum? no lat??u valodas sanguis noz?m? asinis.

?im temperamenta tipam rakstur?ga ros?ba, sp?ja viegli piem?roties

jauniem apst?k?iem, ener?ijas p?rpiln?ba. Sangv?ni?i ir apvelt?ti ar

labu humora izj?tu, komunikabli, dz?vespriec?gi, darb?gi, gatavi visur

piedal?ties, uz?emties atbild?bu, organiz?t. Vi?iem ir stipra nervu

sist?ma, augstas darba sp?jas, viegli adapt?jas darb? un soci?laj?

vid?.

Sangv?ni?i sevi??i labi sp?j:

- saprasties ar cilv?kiem,

- izteikt savas domas un saj?smu,

- atrasties uzman?bas centr?.

Ta?u ?im temperamentam ir ar? savi tr?kumi. Sangv?ni?i ir

egocentriski un bie?i aizvaino citus cilv?kus, pa?i to nemaz

negrib?dami. Vi?i ?tri iekaist dusm?s, bie?i p?rtrauc citus un atbild

vi?u viet?, nesp?j iegaum?t cilv?ku v?rdus, k? ar? ir neorganiz?ti un

b?rni???gi. Vi?i dz?vo tagadn? un tiecas p?c acumirkl?ga gandar?juma,

bet reti kad p?rdom? piedz?voto. Nepaciet?ba un bezatbild?ba, atst?jot

ies?kto pusce??, ir ?im tipam rakstur?gas iez?mes, tom?r vi?i ir un

paliek optimisti.

K? darbinieki, sangv?ni?i ir apvelt?ti ar rado?u fant?ziju un m?l

ko?as kr?sas, ikvienu darbu uzs?k ar saj?smu, iedvesmo citus

l?dzdarboties. Darb? vi?iem piem?t ?rk?rt?gi liels kust?gums. Tik pat

?tri, cik interese rodas, tik pat ?tri t? jau ir zudusi, un vi?am atkal

ir jaunas idejas un priek?likumi.

Sangv?ni?i ir labi piem?roti da??da veida organizatoriskam darbam,

darbam ar cilv?kiem, ta?u vi?iem ir ?oti gr?ti veikt t?du darbu, kas

prasa paciet?bu, ilgsto?u piep?li.

[4., 27.]

Lasot da??du psihologu izteikumus par ?o temperamenta tipu, tiek

secin?ts, ka sangv?ni?iem ir ?oti b?tiski atrasties uzman?bas centr?.

Vi?i nevar mier?gi s?d?t mal? un klus?t, t?d?j?di labpr?t?k run? nek?

klaus?s.

Sangv?ni?iem ir iesak?ms kust?gs darbs, kur? vajadz?tu apvienot

m?renu gar?go un fizisko piep?li. Piem?ram, profesijas, kur?s

patst?v?gi n?kas saskarties ar cilv?kiem tirzdniec?ba, komercija.

K? galvenie no vi?a tr?kumiem darb? tiek min?ti fakti, kas saist?ti

ar savu pien?kumu aizmir?anu, uztic?to uzdevumu neizdar??anu l?dz

galam, nedisciplin?t?bu, darba laika iznieko?anu ar run??anu, l?mumu

pie?em?anu emociju iespaid?.

P?c psiholo?es Florensas Litaueres dom?m, lai darba process b?tu

efekt?v?ks, sangv?ni?im ir j?iem?c?s :

- iem?c?ties paklus?t,

- vald?t p?r savu ego,

- kaut nedaudz atbr?voties no savas iedom?bas,

- uzlabot atmi?u,

- dom?t par citiem.

[4., 95.]

Ta?u neskatoties uz saviem tr?kumiem, patie??m izman?gs sangv?ni?is ir

sp?j?gs t? manipul?t ar cilv?kiem, ka tie v?l l?dzas, lai at?auj bez

atl?dz?bas str?d?t sangv?ni?a lab?.

[4., 28.]

K? v?l viens no tr?kumiem tiek min?ts ar? tas, ka sangv?ni?i

attieksm? pret citiem ir neiej?t?gi. Vi?i neciena v?j?k izteiktas

person?bas, uzskata, ka ir p?r?ki par saviem l?dzcilv?kiem.

T?tad sangv?nisk? temperamenta p?rst?vji ir run?t?ji, optimisti,

ekstraverti, kuri ir piem?roti organizatoriskam darbam un darbam ar

cilv?kiem. Lai gan vi?i ?oti viegli adapt?jas jebkur? vid?, tom?r ir

?oti neiej?t?gi pret citiem cilv?kiem. Vi?iem ir pla?s pazi?u loks,

kuru v?rdus sangv?ni?is bie?i vien aizmirst.

2. Melanholiskais temperaments

Melanholi?is tulkojum? no grie?u valodas melanos chol? noz?m?

meln? ?ults.

Melanholi?is ir v?jais tips. Par to liecina pat vi?a ?ermenis, jo

p?rsvar? tas ir trausls. Da?reiz ??iet, ka ?? tipa p?rst?vis ir no

citas pasaules, jo ir nosl?gts, skumj? un dr?ms, bie?i vien ir

egocentrisks un dz?vo pag?tn?, p?rdom?jot re?l?s un iedom?t?s

p?rest?bas. Melanholi?i ir nekomunikabli, nervozi un emocion?li. Vi?i

ir pesimisti ar tendenci uz kompleksiem un aiztur?m, ta?u vi?iem piem?t

tieksme uz ?enialit?ti, filozofiskumu un po?tiskumu.

Pretstat? sangv?ni?a neiej?t?bai, melanholi?is ir gatavs uzupur?ties

citu lab?. K? saka Florensa Litauere: Vi?i tie??m sevi nodarbina ar

dom?m par citiem cilv?kiem un izj?t vi?u vajadz?bas.

[4., 46.]

K? galvenie tr?kumi tiek min?ti untumain?ba un nom?kt?ba,

t?ksmin??an?s par apvainojumiem, uzman?bas koncentr??ana uz negat?vo,

zemais pa?v?rt?jums un egocentrisms. Melanholi?im ir pie?emami m?reni

fiziski vingrin?jumi un mier?gas attiec?bas ar l?dzcilv?kiem. Vi?am

rakstur?gas nedro?as kust?bas, ar? iema?as izveidojas gr?ti un ir

nenotur?gas.

Darba proces? vi?am ir tendence visu sapl?not, iedzi?in?ties katr?

s?kum?, uzst?d?t sev augstas pras?bas. Savus darba pien?kumus veic

r?p?gi, neatlaid?gi, pamat?gi, visu izdara l?dz galam.

K? raksts ?rvaldis Alvils Spulle: Melanholi?iem daba iedevusi

vismaz?k, ta?u vi?i viegli p?rsl?dzas, sp?j pat veikt vair?kus

pien?kumus vienlaic?gi, .. un vi?iem ir lieliskas apk?rt?j?s vides ne

tikai saj?ta, bet ar? nojauta.

[9., 118.]

Parasti ?? tipa p?rst?vji izv?las monotonu, vienmu?u darbu, tom?r

vi?iem ir b?tiski, lai sp?jas tiktu augstu nov?rt?tas, k? ar? g?ta

atzin?ba. Bie?i vien melanholi?im ir daudz labu un rado?u ideju, bet

tikl?dz t?s saskaras ar ???r??iem un dz?ves ?sten?bu, t? cie? sak?vi.

Vi?? neb?s tas, kur? ska?i izteiks savu viedokli un b?s uzman?bas

centr?.

Lai gan melanholi?is ?oti r?p?gi veic savus darba pien?kumus, tom?r

negat?vais ir tas, ka vi?? pl?no p?r?k izstiepti un detaliz?ti, mekl?

sare???tus darb?bas veidus un vilcin?s uzs?kt jaunus projektus. K?

raksta Viesturs Ren?e: .. vi?i nav apsvied?gi cilv?ki, kas var visu

?tri aptvert un darboties, ?tri iejusties jaun?s situ?cij?s.

[8., 18.]

Melanholi?i ar? ?oti ?tri apvainojas, t?d?? aizr?d?jumus par darbu

nevajadz?tu izteikt ?oti kategorisk? bals?, it ?pa?i, ja kaut kas ir

j?padara ?tri. Vi?i nesp?j ilgsto?i iztur?t ne fizisku, ne gar?gu

slodzi.

Toties vi?i sevi??i labi sp?j:

- uztvert dzi?as domas un iev?rot deta?as,

- veidot kartot?kas un grafikus,

- atrisin?t probl?mas, kas citiem ??iet sare???tas.

T?tad melanholi?iem ir ?oti gr?ti veidot attiec?bas ar apk?rt?jiem

cilv?kiem, jo vi?i ir nosl?gti, dr?mi un ar zemu pa?v?rt?jumu. Vi?i nav

rad?ti l?dera un vad?t?ja lomai, bet gan monotonam darbam, kuru veiks

pamat?gi un r?p?gi, un vienm?r ies?kto noved?s l?dz galam. Sevi??i labi

padosies darbs ar kartot?k?m un grafikiem.

1.1.3. Hol?riskais temperaments

Hol?ri?is tulkojum? no grie?u valodas chol? noz?m? ?ults.

Hol?ri?i var paz?t p?c strauj?s dabas, savu nodomu kaisl?gas

aizst?v??anas un izpildes. T? k? vi?? ir nel?dzsvarots, tad ?oti ?tri

aizsvilstas, bet ??s dusmas tikpat ?tri ar? p?riet.

Hol?ri?i parasti ir ar sp?c?gu ?ermeni. Vi?i ir ener?iski,

m?r?tiec?gi, uzst?j?gi un pa?p?rliecin?ti. Hol?riskais temperamenta

tips ir tas, par kuru psihologi saka dzimis l?deris.

Piem?ram, Florensa Litauere raksta: Katrai organiz?cijai, katram

finansu dar?jumam ir nepiecie?ams stipras gribas vad?t?js, kas sp?j

pie?emt l?mumus ??s ?pa??bas hol?ri?im ir dotas.

[4., 56.]

Ar? psiholo?ijas doktors Viesturs Ren?e uzsver hol?ri?a sp?jas .. ?tri

mobiliz?t cilv?kus, organiz?t k?du pas?kumu vai citus k?dam darbam.

Vi?i nav tik efekt?vi darb?, kas prasa sistem?tiskumu.

[8., 24.]

Noteico??s hol?ri?a uzved?b? var min?t ar? t?das ?pa??bas k?

dinamiskums un aktivit?te, ap??m?gums, gribassp?ks, nemit?ga dzi?a kaut

ko main?t, neatkar?ba un past?v?ba.

K? darbinieki hol?ri?i ir m?r?tiec?gi, probl?m?m mekl? praktiskus

risin?jumus, ?tri ?eras pie lietas, rosina citus uz darb?gumu, labi

organizatori. Pirms k?da darba s?k?anas vi?? jau zin k? tam ?erties

kl?t, un dom?s to sadal?jis vair?k?s da??s. Priek?roku dod darbam

grup?.

Ieteicamas profesijas ar iesp?jami norm?lu darba un atp?tas

organiz?ciju. T?m nevajadz?tu b?t s?do??m, jo tas ir ?oti kait?gi

hol?ri?a vesel?bai.

Ta?u hol?risk? tipa p?rst?vjiem ir ?oti daudz negat?vu ?pa??bu,

piem?ram, nepaciet?ba, nesavald?ba, neelast?gums. Vi?i labpr?t citus

izkomand? un necie? asaras un sentimentalit?ti, t?d?? iej?t?gums

hol?ri?im ir sve?s j?dziens. Parasti vi?i ir ar? netaktiski, ar

noslieci izmantot citus sav? lab?. Tas viss m?dz izrais?t konfliktus ar

apk?rt?jiem. Attiec?bas sevi??i saasin?s, ja j?sadarbojas ar l?dz?ga

temperamenta p?rst?vi.

Darb? hol?ri?i m?dz pie?emt p?rsteidz?gus l?mumus, negod?gi izmantot

savus darbabiedrus, pietiekami r?p?gi nep?rdom?t savas ieceres. Vi?i

bie?i vien izvirza sev nepaveicamus uzdevumus, neatz?st savas k??das un

vaino citus, ja iecer?tie nere?lie projekti netiek ?stenoti.

Par ?o hol?ri?u ?pa??bu Florensa Litauere raksta: Hol?ri?i ir

darbaholi?i, izj?t nepiecie?am?bu visu p?rzin?t, neprot saprasties ar

apk?rt?jiem.

[4., 109.]

Ar? ?rvaldis Alvils Spulle saka, ka Hol?ri?iem ir sp?c?ga nervu

sist?ma, vi?i viegli p?rsl?dzas no vienas lietas uz otru, bet vi?u

r?c?bas un uzved?bas neapr??in?t?ba j?tami samazina .. sadz?vo?anas

pak?pi ar l?dzcilv?kiem.

[9., 117.]

Neskatoties uz ?iem tr?kumiem, hol?ri?i sevi??i labi sp?j

- veikt darbus, kam nepiecie?ama sp?ja ?tri izlemt,

- aizst?t k?du neparedz?t? situ?cij?,

- str?d?t nozar?s, kur nepiecie?ama noteikt?ba un autorit?te.

T?tad hol?ri?i ir dzimu?i l?deri, kas ar savu m?r?tiec?gumu un

ener?iskumu sp?j aizraut citus. Vi?iem piem?t lieliskas organizatora

sp?jas, bet tr?kums ir tas, ka emocijas un iej?t?ba vi?am ir sve?s

j?dziens, un tipiska hol?ri?a iez?me ir skarbums un v?ja aizture.

1.1.4. Flegm?tiskais temperaments

Flegm?ti?is tulkojum? no grie?u valodas pfl?gma noz?m? g?otas.

Flegm?ti?i ir omul?gi un nesteidz?gi, par ko liecina ar? vi?u

mas?vais, apa??gais ?ermenis. Parasti ir mier?gi un labsird?gi cilv?ki.

M?l ierasto, bet, kad s?k darboties, virz?s uz priek?u nelok?mi.

Saglab? aukstasin?bu, spriestsp?ju ar? sare???t?s situ?cij?s.

Flegm?ti?i ir labsird?gi un labi saprotas ar citiem, kad ir p?rvar?ju?i

kautr?bu, ir uztic?gi, god?gi, k?rt?gi un apzin?gi, vienm?r pabeidz

ies?kto. ?? tipa p?rst?vji ir v?rot?ji, pesimisti. Tipisk?k?s rakstura

iez?mes ir paciet?ba, nosv?rt?ba, l?dzj?t?ba, labv?l?ba, l?n?gums,

savald?gums un dom?gums.

Flegm?ti?im ir daudz draugu, jo ar vi?u var lieliski saprasties. K?

saka Florensa Litauere: Flegm?ti?is nekad nevienu neaizvaino, vi?am

nepat?k piev?rst apk?rt?jo cilv?ku uzman?bu, vi?? dara to, ko no vi?a

gaida, turkl?t attur?gi, nealkdams slavas un atz??anas.

[4., 65.]

Darb? flegm?ti?i ne tikai prot lieliski saprasties ar kol??iem, bet

ar? ir kompetenti un nem?dz sv?rst?ties, alla? atrod vienk?r??ko ce?u,

izj?tot spiedienu, str?d? ?pa?i labi. Vi?i ir satic?gi un labpr?t

piebalso citiem, t?d?j?di izvairoties no konfliktiem. Flegm?ti?iem

kust?bas ir izteikti pal?nin?tas, bet ar? tikpat izteikti m?r?tiec?gas,

t?p?c vi?iem nepiecie?ams sevi??i kust?gs darbs ar zin?mu fizisku

piep?li. ?oti svar?gi, lai no ??s darb?bas tiktu g?ti dz?vi iespaidi,

kas sp?tu savi??ot mor?li un fiziski.

Piem?ram, psihologs ?. A. Spulle flegm?tisk? tipa p?rst?vim iesaka

t?das profesijas k? fermeris, d?rznieks, kas flegm?ti?im nodro?ina labu

vesel?bu un garast?vokli.

Darba proces? vi?i dod priek?roku darbam ar liet?m nevis cilv?kiem,

jo sp?j iztur?t ilgsto?u fizisko un gar?go slodzi, pat, ja darbs ir

vienmu??.

K? saka V. Ren?e: Ja flegm?ti?is ir pie kaut k? ??ries, tad vi??

izr?da apbr?nojamu neatlaid?bu, reiz?m pat st?rgalv?bu un ietiep?bu

savu m?r?u sasnieg?an?.

[8., 22.]

Darba proces? flegm?ti?i sevi??i labi sp?j:

- b?t par vidut?jiem un pan?kt vieno?anos,

- mazin?t situ?ciju b?stam?bu un saglab?t mieru,

- veikt vienveid?gu darbu, kas citiem ??iet garlaic?gs.

Turpretim F. Litauere k? flegm?ti?a galveno probl?mu min ..

ac?mredzamo nesp?ju pie?emt l?mumus.

[4., 132.]

Vi?a uzsver ar? to, ka tipisks flegm?ti?is ir ?oti slinks un cer ar

novilcin??anos izvair?ties no darba.

[4., 128.]

T?d?j?di flegm?tisk? tipa p?rst?vju tr?kumi ir m?r?tiec?bas tr?kums,

k?trums un nev?r?ba, nevar??ana vien ies?kt str?d?t. Vi?iem ar?

nepat?k, ja k?ds tos steidzina. Bie?i non?k laika tr?kum?, atpaliek no

citiem, sevi??i tad, ja main?s darba apst?k?i un uzdevumi.

Flegm?ti?iem ir praktiski nenogurdin?ma nervu sist?ma, bet k? saka

?.A. Spulle: .. vi?i ?oti smagi p?rsl?dzas uz citu darbu, citu

soci?lo vidi, vi?us gr?ti iekustin?t, bet toties izsist no slied?m ir

gandr?z neiesp?jami.

[9., 118.]

K? tipisk?k?s negat?v?s iez?mes var min?t nesp?ju ?sti saj?smin?ties,

izvair??anos no atbild?bas, neizl?m?gums. Flegm?ti?i var b?t ar?

egoistiski, klusi, bet ar dzelzs gribu. T?tad vi?i sp?j vislab?k veidot

attiec?bas ar l?dzcilv?kiem. Vi?i ir cilv?ki ar dzelzs gribu, un, lai

gan ir k?tri un sp?t?gi, tom?r sp?j ilgsto?i iztur?t fizisko un gar?go

slodzi.

2. Rakstura akcentu?cijas tipi

1. Hipert?mais tips

Cilv?kiem ar ?o rakstura tipu ir rakstur?ga pastiprin?ta

aktivit?te, darb?gums, neatlaid?ba m?r?u sasnieg?an?, k? ar?

ener?iskums un dz?vesprieks. Hipert?m? tipa p?rst?vim parasti ir

pacil?ts garast?voklis neatkar?gi no apst?k?iem. Uz vis?m liet?m skat?s

optimistiski, k? ar? prot atrast izeju vis?s dz?ves situ?cij?s. Vi?iem

piem?t rado?as sp?jas un ori?in?la pieeja. ??di cilv?ki bie?i vien g?st

pan?kumus un ir piem?roti l?dera lomai, ta?u reiz?m var likties

p?rlieku darb?gi, jo vienm?r atrad?s ko dar?t.

Attiec?b?s ar cilv?kiem rakstur?ga nestabilit?te, no sp?c?gas

pie?er?an?s var p?k??i p?riet uz piln?gu vienaldz?bu. Ar citiem ?? tipa

p?rst?vis r??in?s visai maz, jo savu m?r?i cen?as sasniegt visiem

l?dzek?iem, t?d?j?di uz citiem izdarot milz?gu psiholo?isko spiedienu.

Ar? disciplin?r?s pras?bas tiek uzskat?tas par savas br?v?bas

ierobe?o?anu. K? raksta V. Ren?e: ??da tipa cilv?kiem ir ?rk?rt?gi

izteikta tieksme uz neatkar?bu, past?v?bu un bie?i vien rodas konflikti

tad, ja vi?i uzskata, ka t?s pras?bas vai ierobe?ojumi, kurus vi?iem

izvirza, ir nevajadz?gas, mu???gas, nepamatotas.

[8., 41.]

Ar? A. Vorobjovs par ?o probl?mu izsak?s l?dz?gi: Bie?i vien ??di

cilv?ki ir re??ma un discipl?nas p?rk?pumu iniciatori.

[11., 233.]

T?tad vi?iem ir ?oti gr?ti iev?rot k?das pras?bas vai instrukcijas,

b?t disciplin?tiem, darba proces? ?ie darbinieki b?tu tie, kas rosina

citus darboties, b?t akt?v?kiem. Attiec?bas ar kol??iem neb?tu

stabilas, jo vi?i nesp?j ilgsto?i pie?erties vienam konkr?tam cilv?kam.

2. SENSIT?VAIS TIPS

?? akcentu?cijas tipa p?rst?vjus raksturo emocion?ls j?t?gums un

m?kstsird?ba. ??di cilv?ki ir viegli aizvainojami, smagi p?rdz?vo

aizvainojumus un p?ridar?jumus. Vi?i ir ??lsird?g?ki par citiem, vi?us

ir viegl?k aizkustin?t, t?d?? organiz?cij? sensit?v? tipa p?rst?vim

b?tu ?oti gr?ti pild?t l?dera lomu, t? k? citi var?tu viegli manipul?t

ar ??du vad?t?ju, jo vi?a emocijas g?tu virsroku p?r pr?tu.

??da tipa cilv?kiem ir izteiktas est?tisk?s intereses, m?lest?ba pret

dabu, m?kslu, m?ziku. K? raksta A. Vorobjovs : .. izj?t ?pa?u prieku

saskarsm? ar dabu un m?kslas darbiem.

[11., 234.]

At??ir?b? no tipiska melanholi?a, vi?i vair?k izr?da savas emocijas,

ta?u ?ie cilv?ki ir ?rk?rt?gi pa?kritiski, vi?i visu laiku mok?s ar

vainas apzi?u un mazv?rt?bas kompleksiem, k? ar? stingri iev?ro mor?l?s

pras?bas. Sensit?vs cilv?ks izvair?s no jaun?m, liel?m komp?nij?m un

neiesaist?s riskantos pas?kumos.

Nepilnv?rt?bas saj?tas d??, sevi??i spilgti izpau?as

hiperkompens?cijas reakcija pastiprin?ta v?lme p?rvar?t savus

kompleksus. Pa?apliecin??anos mekl? taj?s darb?bas sf?r?s, kur?s

visvair?k izpau?as vi?u nepilnv?rt?ba. T?d?j?di kautr?gi un nedro?i

cilv?ki izliekas atrais?ti, pat iedom?gi, un cen?as izr?d?t savu

ener?iju un gribassp?ku. Bet tikl?dz situ?cija prasa izl?m?bu, taj?

pa?? mirkl? vi?i atk?pjas. Ja izdodas ieg?t ??du cilv?ku uztic?bu un

vi?i j?t sarunas biedra simp?tijas un atbalstu, tad aiz nokritu??s

maskas atkl?jas nosod?jumu un p?rmetumu pilna dz?ve, emocionalit?te un

nesam?r?gi augst?s pras?bas pret sevi.

3. TRAUKSMAINAIS TIPS

?? tipa rakstura ?pa??bas ir ?oti tuvas sensit?vajam tipam. ??di

cilv?ki iek??ji ir ?oti nedro?i, sv?rst?gi, viegli ievainojami ar

tieksmi ?aub?ties. Sev? tie saskata daudz tr?kumu. Vi?iem ir ?rk?rt?gi

gr?ti pie?emt k?du l?mumu un aizst?v?t savas intereses vai viedokli

diskusij?s un str?dos. Nosl?gt?ba tiem parasti ir ?r?ja, bet biklums un

kautr?gums izpau?as kontakt? ar sve?iem cilv?kiem un nepierastos

apst?k?os.

K? raksta A. Vorobjovs: Ar nepaz?stamiem gr?t?bas sag?d? pat form?li

kontakti.

[11., 24.]

Ta?u reiz?m ?? rakstura tipa p?rst?vju iztur??an?s ir pret?ja t? ir

izaicino?a, nekaun?ga, bet tas ir tikai m??in?jums nobaid?t otru, un

parasti p?c mirk?a vi?i jau saplok, jo t? ir bijusi tikai ?r?ja

brav?ra. Visas pierast?s dz?ves izmai?as vi?i p?rdz?vo ar gr?t?b?m, k?

aizsargl?dzeklis pret to izveidojas p?rlieka punktualit?te un s?kumaina

akur?t?ba, ?? iemesla d?? katrs darbs tiek veikts ?pa?i r?p?gi, stingri

p?c pl?na. ??s ?pa??bas ir noder?gas tajos darb?bas veidos, kuros

k??das ir ?pa?i b?stamas vai nev?lamas. Piem?roti b?tu t?di amati, kas

saist?ti ar medic?nas un finansu nozari. Trauksmain? tipa p?rst?vjiem

vad?t?ja lomu trauc?tu pild?t nesp?ja ?tri pie?emt l?mumus un iejusties

jaunos apst?k?os. L?deriem ir j?b?t ar? p?rliecin?tiem par sevi, bet

p?c iepriek?min?t? var secin?t, ka trauksmainajam tipam ?? ?pa??ba

nepiem?t.

4. DEMONSTRAT?VAIS TIPS

?? rakstura tipa iez?mes ir ?oti pla?i izplat?tas. T?s

raksturojas ar p?augstin?tu izstum?anas sp?ju. ?o personu galven?

rakstura ?pa??ba ir tieksme ??ist noz?m?g?kiem, atz?tiem. Vi?iem ir

rakstur?gs kust?gums, savas iedom?t?s lomas sp?le, fant?zija, mel?gums,

izlik?an?s. T?diem cilv?kiem ir nepiecie?ams, lai par vi?iem run?tu,

skat?tos, saj?smin?tos. K? raksta V. Ren?e: .. v?l??an?s past?v?gi b?t

uzman?bas centr?, ir galven? demonstrat?v? rakstura ?patn?ba.

[8., 44.]

Vi?i neatlaid?gi cen?as pan?kt, lai b?tu uzman?bas centr?, darot to

ar jebkuriem l?dzek?iem. Uz ??du cilv?ku var pat kliegt, kritiz?t, ar?

tas vi?u apmierin?s, galvenais, lai tikai netiktu ignor?ts.

Iespaidu uz citiem cilv?kiem vi?i atst?j, dramatiz?jot da??das

lietas, ta?u gad?s, ka ??s personas ?sti nevar at??irt, kur beidzas

vi?u fant?zija un kur s?kas realit?te. Parasti savas fant?zijas vi?i

st?sta ?oti ticami, t?d?? ar? atrodas uzman?bas centr?, jo vi?u dz?ve

izr?d?s tik ori?in?la un p?rsteidzo?a.

?iem cilv?kiem piem?t ar? ?pa?s artistiskums. Vi?i ?oti labi iej?tas

da??d?s lom?s, j?t situ?ciju vai otru cilv?ku, un prot nosp?l?t t?du

lomu, kura ir piem?rota ?ai situ?cijai. Labv?l?gos apst?k?os prasme

iejusties lom? dod iesp?ju sasniegt labus rezult?tus t?d?s darb?bas

sf?r?s k? pedagogs, aktieris, psihoterapeits, tirzdniec?bas a?ents.

Gandr?z vienm?r vi?i cen?as k??t par l?deriem, ta?u parasti ?aj?

poz?cij? ilgi nenoturas, jo citi ?oti ?tri saprot, ka ori?in?l?s idejas

bie?i vien ir tikai izdoma un liel?ba.

5. DIST?MAIS TIPS

?is rakstura tips ir pret?js hipert?majam. Tas izpau?as k? past?v?gi

pazemin?ts noska?ojums, dr?mums, skumjas. Tendence piev?rst uzman?bu

visam negat?vajam. Ja vi?i run? par citiem, tad vienm?r cen?as uzsv?rt

otra tr?kumus. Parasti ir lieli pesimisti, ?oti pas?vi un bezdarb?gi.

Necen?as uzs?kt kaut ko re?lu, jo dz?v? ta?u nekam nav j?gas. Ta?u

neskatoties uz ?o pesimismu, k? raksta A. Vorobjovs: Aiz ?o cilv?ku

?r?j?s atsve?in?t?bas un dr?muma sl?pjas j?t?gums, dv?seliska

atsauc?ba, past?v?ga gatav?ba uz pa?uzupur??anos.

[11., 236.]

Darb? ?ie cilv?ki ir nopietni, cent?gi, krietni, bet negat?vais ir

nedro??ba, nesp?ja pie?emt svar?gus l?mumus bez ?aub?m. Vi?i ?tri

nogurst, slikti panes ilgsto?u psihisko slodzi, k? ar? p?rdz?vo savu

v?jumu un bezsp?c?bu, neveiksmju gad?jumos kr?t izmisum?.

Ja darb?ba ir pierasta, tad var tikt sasniegti iev?rojami pan?kumi,

pateicoties krietnai, saisto?ai un atbild?gai pieejai. Attiec?bas ar

citiem dist?m? tipa p?rst?vjiem veidojas stabilas, jo vi?u pozit?v?s

?pa??bas ir krietnums un uzticam?ba. Tom?r l?dera lomu vi?i nesp?tu

pietiekami labi pild?t, jo tr?kst aktivit?tes un p?rliec?bas par saviem

sp?kiem, ar? past?v?gais pazemin?tais noska?ojums neiedvestu padotajiem

v?lmi akt?vi darboties organiz?cij?.

6. RIGIDAIS TIPS

?o tipu reiz?m ar? d?v? par iestr?gu?o tipu. Ikdien? vi?us m?dz

d?v?t par fan?ti?iem, jo ir ar noslieci veidot idejas, kuras p?r?em

sav? var? apzi?u un ietekm? visu uzman?bu. Savas idejas cen?as realiz?t

par katru cenu. K? raksta V. Ren?e: ?ie cilv?ki var uzskat?t sevi par

izgudrot?jiem, kuru izgudrojumus neatz?st, vi?i neg?st piekri?anu,

staig? pa da??d?m instanc?m un c?n?s, lai izgudrojums tiktu atz?ts.

[8., 48.]

Tie ir cilv?ki, kas parasti s?dzas un uzskata, ka vi?iem tiek

nodar?ts p?ri, t?d?? ar? c?n?s par savu taisn?bu. T?tad t?s var b?t

person?bas ar ?rk?rt?gi dzi?u iek??ju p?rliec?bu, kas ner??in?s ne ar

k?diem ???r??iem, lai sasniegtu savu m?r?i. ??da rakstura ?pa?niekiem

rakstur?gs paaugstin?ts pa?v?rt?jums, pa?pa??v?ba, augstpr?t?ba,

godk?re. Parasti vi?iem piem?t liels egoisms un p?rlieka iedom?ba. K?

saka A. Vorobjovs: Par apk?rt?jo ?sten?bu vi?iem ir interese tikai

tikt?l, cik t? skar vi?u person?bu, bet viss, kas neskar vi?u es, tiem

??iet neinteresants un uzman?bu nesaisto?s.

[11., 233.]

Reiz?m ?ie cilv?ki var k??t ar? diezgan agres?vi, ja k?ds trauc?

sasniegt iecer?to m?r?i. Parasti sav?s neveiksm?s vi?i vaino citus

cilv?kus, t?d?? organiz?cij? b?tu sam?r? gr?ti veidot labas attiec?bas

ar kol??iem. Gr?t?bas saskarsm? rad?tu ar? tas, ka rigid? tipa

p?rst?vji ir atrieb?gi un iedom?gi. Jebkuru iebildumu vai vienaldz?bu

vi?i uztver k? personisku apvainojumu.

Ja ?o personu nodomi sakr?t ar sabiedriskajiem, tad vi?i var

izr?d?ties par ?oti v?rt?giem un noder?giem darbiniekiem. Pret?j?

gad?jum? non?k atkl?t? konflikt? ar sabiedr?bu. T?tad ??di darbinieki

darba efektivit?ti paaugstin?tu tikai tad, ja organiz?cijas nost?dnes

sakristu ar vi?u nost?dn?m, savuk?rt kol??u vid? vi?i neb?tu sevi??i

cien?ti un m?l?ti sava egoisma, iedom?bas d??.

7. UZBUDIN?MAIS TIPS

Pie ?? tipa pieder tie cilv?ki, kas nesp?j kontrol?t savas emocijas,

j?tas, galvenok?rt, savas negat?v?s emocijas. Parasti tie ir

nesavald?gi cilv?ki, kuriem ir rakstur?ga kontroles pav?jin??an?s p?r

tieksm?m un ierosm?m, kas izpau?as k? r?c?bas nemotiv?cija, rupj?ba,

pak?au?an?s aizrau?an?s tieksm?m, dusm?gums, ?ild?gums, ?tra

sakaitin?m?ba un ne??l?ba. ??di cilv?ki bie?i iesaist?s konfliktos

visniec?g?k? iemesla d??, ta?u, ja ierobe?o vi?u personisk?s intereses,

notiek ?pa?i sp?c?gas naida izpausmes. K? raksta V. Ren?e: .. ?ie

cilv?ki ir ?oti ?gni, ?oti ?auni dom?s un darb?b? pret apk?rt?jiem,

uzbr?ko?i.

[8., 50.]

Vi?iem piem?t ar? tendence tiekties p?c l?dera lomas, t?d?j?di darba

proces? mekl? partnerus, kas pak?aujas bez ierun?m. Savu autorit?ti

parasti nostiprina ar rupj?bu un ne??l?bu. Vislab?kie darb?bas veidi

t?diem cilv?kiem ir fiziskais darbs un sports. B?tu gr?ti iedom?ties

uzbudin?m? tipa cilv?ku veicam pedagoga vai psihologa pien?kumus, jo

iej?t?ba nav vi?a stipr? puse. To apstiprina ar? V. Ren?es teiktais:

.. sv?tul?gi, liekul?gi, reiz?m glaim?gi un taj? pa?? laik? gatavi dot

triecienu vai uzbrukt, vai kaut ko izmantot sav?s interes?s.

[8., 51.]

??diem cilv?kiem piem?t ar? tendence lietot m??v?rdi?us, aiz kuriem

parasti gan ir sl?pta agresivit?te. T? vi?i m??ina apspiest sev?

dusmas, ko izj?t pret otru cilv?ku. Gandar?jumu vi?iem sag?d? citu

cie?anas, t?d?? ar? ?is ir ?aundab?g?kais rakstura akcentu?cijas tips.

8. CIKLOT?MAIS TIPS

Ciklot?majam tipam rakstur?ga regul?ra noska?ojuma, garast?vok?a

mai?a, kas nav atkar?ga no ?r?jiem apst?k?iem. K? saka V. Ren?e: ..

cilv?k? ir it k? k?ds iek??js meh?nisms, kas vi?u p?rsl?dz no viena

garast?vok?a cit?.

[8., 47.]

T?tad cilv?kam ar ??du akcentu?ciju garast?voklis var main?ties bez

jebk?da iemesla. Ja ir nelabv?l?gi apst?k?i, tad ciklot?majam tipam

pazemin?s darbasp?jas, k? ar? par visu z?d interese. Ar? neveiksmes un

str?di tiek ?oti smagi p?rdz?voti. Ja k?ds izsaka nopietnus p?rmetumus,

var tikt izsauktas domas par pa?a nepilnv?rt?bu.

Regul?r? garast?vok?a mai?a visliel?k?s gr?t?bas rad?tu saskarsm? ar

citiem, t?d?j?di darba proces? ar ??du cilv?ku ir ?oti gr?ti veidot

labas attiec?bas, jo otrs nevar zin?t, kad kol??im atkal var main?ties

garast?voklis. ?? pa?a iemesla d?? ciklot?m? tipa p?rst?vim neb?tu

piem?rots vad?t?ja amats, jo vi?? p?k??i var non?kt nopietn?, nom?kt?

noska?ojum?, un p?c k?da laika atkal k??t dz?vespriec?gs, akt?vs un

darb?gs.

Lai veidotos labv?l?gas darba attiec?bas ar kol??iem, darbiniekam ar

??du rakstura akcentu?ciju b?tu j?iem?c?s kontrol?t savas emocijas.

?iem cilv?kiem m?dz b?t iedvesmas periodi un periodi, kad vi?iem z?d

interese par visu, t?d?j?di tas nav savienojams ar stingru darba re??mu

un vispiem?rot?k?s vi?iem b?tu rado??s profesijas.

T?tad, ja cilv?kam ir rakstur?gas ??das ?pa??bas, tad ir svar?gi, lai

vi?? to apzin?s, jo tas tikai pal?dz?s p?rvar?t gr?tos dz?ves br??us.

Ciklot?mijas gad?jum? iestr?g?ana vien? noteikt? uzved?bas tip?

neilgst tikai da?as stundas, t? var ilgt pat l?dz vair?kiem gadiem,

t?d?? ir ?oti b?tiski apzin?ties ?o savu ?patn?bu.

2. J?DZIENA ORGANIZ?CIJA VISP?R?GS RAKSTUROJUMS

Organiz?cija ir cilv?ku grupa, ka apzin?gi sadarbojas kop?ja m?r?a

(m?r?u) sasnieg?anai.

Ta?u jebkuru cilv?ku kopu nevar uzskat?t par organiz?ciju. Lai

cilv?ku grupu uzskat?tu par organiz?ciju, tai j?atbilst ??diem

krit?rijiem:

- cilv?ku grupas esam?ba, kuras locek?i str?d? kop? ar nodomu sasniegt

kop?ju m?r?i,

- visiem ir viens m?r?is, kuru visi grupas locek?i pie?em par kop?ju.

Sekm?gu organiz?cijas darb?bu var nodro?in?t, ja taj? darbojas

pietiekams skaits vad?t?ju ideju ?eneratoru, organizatoru un

prakti?u, respekt?vi, cilv?ki str?d? spraig?k un padara vair?k nek?

tad, ja vi?i b?tu str?d?ju?i atsevi??i. Tas noz?m?, ka organiz?cija

str?d? efekt?vi.

Ir ??di efekta komponenti:

1. organiz?cija apvieno daudzu cilv?ku p?les, un ?o p??u vienlaic?gums

rada ener?ijas pieaugumu,

2. cilv?ki, iek?aujoties organiz?cij?, izpilda k?du noteiktu darbu,

3. t? k? organiz?cij? cilv?ku p?les tiek kooper?tas, pieaug visas

organiz?cijas ener?ija, kop?gie m?r?i tiek sasniegti ?tr?k un

efekt?v?k.

Organiz?cij?m ir da??di m?r?i. Jo sare???t?ka ir organiz?cija, jo

vair?k tai ir savstarp?ji saist?tu m?r?u.

Sabiedr?b? past?v vair?ki organiz?ciju tipi. Galvenie no tiem ir tr?s

tipi:

1. Asoci?cijas organiz?cijas, kur?s cilv?ki apvienojas labpr?t?gi.

2. Birokr?tisk? tipa organiz?cijas katram organiz?cijas loceklim

tiek pie??irta noteikta loma, pien?kumi un atbild?ba atbilsto?i

vi?a statusam organiz?cij?.

3. Tot?l?s organiz?cijas funkcion? k? iest?des, kur?s noteikts

cilv?ku kontingents uz ilg?ku laiku tiek izol?ts no sabiedr?bas.

?tisku apsv?rumu d?? kursa darba autore nemin?s p?t?m?s

organiz?cijas pilnu nosaukumu. P?t?m?s birokr?tisk? tipa organiz?cijas

- X pils?tas domes - galvenais darb?bas virziens ir, viet?j?s

pa?vp?rvaldes realiz??ana dz?v?., un t?s darb?bas funkcijas ir ??das:

- komun?lo pakalpojumu organiz??ana,

- administrat?v?s teritorijas labiek?rto?ana,

- r?pes par iedz?vot?ju izgl?t?bu,

- vesel?bas apr?pes pieejam?bas nodro?in??ana,

- civilst?vok?a aktu re?istr??ana,

- valsts statistikai nepiecie?amo zi?u sav?k?ana un snieg?ana,

- sabiedrisk? transporta pakalpojumu organiz??ana,

- pedago?isko darbinieku t?l?kizgl?t?bas organiz??ana,

- b?rnu ties?bu aizsardz?bas ?steno?ana attiec?gaj? administrat?vaj?

teritorij?,

- uz??m?jdarb?bas sekm??ana.

3. DARBINIEKU PERSON?BAS ?PA??BU IZP?TE X PILS?TAS DOM?

3.1. P?T?M?S GRUPAS APRAKSTS

Soci?l? grupa noteikts cilv?ku kopums, kuram rakstur?gas kaut k?das

kop?gas paz?mes.

Visp?rpie?emta soci?lo grupu klasifik?cija nepast?v. Krievu sociolo?e

G. M. Andrejeva sniedz ??du iedal?jumu:

1. Nosac?t?s grupas grupas ir p?c kaut k?das pz?mes no sabiedr?bas

izdal?ts cilv?ku kopums.

2. Re?l?s grupas sabiedr?b? funkcion?jo?i cilv?ku kopumi, kuru

locek?us saista objekt?vi past?vo?as attiec?bas.

2.1. Laboratorijas grupa cilv?ku kopums, kuri tiek uzaicin?ti

piedal?ties p?t?jum?.

2.2. Dabisk?s grupas veidojas un past?v sabiedr?b? pa?as par sevi

k? sabiedr?bas soci?l?s strukt?ras elementi.

3. Neorganiz?t?s grupas grupas, kuru dal?bnieku vid? ir vismaz?k

cie?as saites.

4. Dif?z?s grupas dal?bnieki apvienojas uz savu simp?tiju pamata.

5. Person?go m?r?u grupas iesaist?s cilv?ki, lai kop? realiz?tu sev

svar?gus m?r?us.

6. Darba grupas cilv?ki iek?aujas, lai kop? darbotos sev un

sabiedr?bai noz?m?gu m?r?u sasnieg?an?.

Pirm? b?tisk?k? grupas paz?me ir savstarp?j?s attiec?bas grupas

dal?bnieku vid?, tie paz?st cits citu, un uztver viens otru k? sav?jos.

Otr? b?tisk?k? grupas paz?me ir grupas strukt?ra, kura izveidojas

p?c zin?ma laika, katram grupas dal?bniekam ir savs statuss grup? un

tam atbilsto?a loma.

Tika aptauj?ta x pils?tas domes darba grupa, kur katram dal?bniekam

ir savs atbilsto?s statuss un loma. Anket??an? piedal?j?s x pils?tas

domes 30 darbinieki. Atpaka? tika sa?emti visi eksempl?ri, jo

respondentiem tika pal?gts anketas aizpild?t uz vietas.

3.2. P?T?JUMU METODIKAS RAKSTURS

P?t?jums tika veikts ar aptaujas anketu pal?dz?bu. Anketa sast?v no

9 jaut?jumiem.

1. Pie?emot darb? jaunu darbinieku visliel?ko uzman?bu J?s piev?rsiet?

- vecumam

- dzimumam

- ?r?jam izskatam

- izgl?t?bai

- darba pieredzei

- rakstura ?pa??b?m

2. Vai darbinieka temperamentam ir svar?ga noz?me saskarsm? ar citiem

cilv?kiem?

- j?

- n?

3. J?supr?t, darbinieka rakstura ?pa??b?m ir b?tiska noz?me?

- saskarsm? ar cilv?kiem

- darba efektivit?tes paaugstin??an?

- abos iepriek?min?tajos variantos

4. Pie intens?viem darba procesiem J?s nor?kotu?

- hol?ri?i

- melanholi?i

- sangv?ni?i

- flegm?ti?i

5. J?supr?t, vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu?

- hol?ri?is

- melanholi?is

- sangv?ni?is

- flegm?ti?is

6. Pien?kumus, kuros nepiecie?ama ?tra l?mumu pie?em?ana un liela

atbild?bas izj?ta, J?s uztic?tu veikt?

- hol?ri?im

- melanholi?im

- sangv?ni?im

- flegm?ti?im

7. Lai darba kolekt?v? kol??u vid? veidotos labas attiec?bas, svar?g?kais

ir?

- kop?gas intereses

- raksturu sader?ba

- abi iepriek?min?tie varianti

8. Vai J?s, veidojot jaunu kolekt?vu, piev?rstu uzman?bu darbinieku

raksturu sader?bai?

- j?

- n?

9. J?su vecums?

- 18 30 g.

- 31 40 g.

- 41 50 g.

- 50 un vair?k

3.3. IEG?TO APTAUJAS ANKETU ANAL?ZE UN INTERPRET?CIJA

1. Pie?emot darb? jaunu darbinieku, visliel?ko uzman?bu J?s piev?rstu?

1.att?ls

Tabul? redzams, ka visliel?k? uzman?ba tiek piev?rsta darba pieredzei

un izgl?t?bai, bet vismaz?k? vecumam, dzimumam, ?r?jam izskatam un

rakstura ?pa??b?m.

1. Vai darbinieka temperamentam ir svar?ga noz?me saskarsm? ar citiem

cilv?kiem?

2.att?ls

Tabul? redzams, ka respondenti uzskata, ka temperamentam tipam ir ?oti

svar?ga noz?me saskarsm? ar citiem cilv?kiem.

3. J?supr?t, darbinieka rakstura ?pa??b?m ir b?tiska noz?me?

3.att?ls

?is aptaujas jaut?jums par?da, ka darbinieka rakstura ?pa??b?m ir

b?tiska noz?me gan saskarsm? ar cilv?kiem, gan ar? darba efektivit?tes

paaugstin??an?.

4. Pie intens?viem darba procesiem J?s nor?kotu?

4.att?ls

Pie intens?viem darba procesiem visvair?k tiktu nor?koti

sangv?ni?i un tad sekotu tikai hol?ri?i, turpret?im neviens no

respondentiem nenor?kotu flegm?ti?i un melanholi?i.

5. J?supr?t, vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu?

5.att?ls

Vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu melanholi?i, p?c tam tikai

flegm?ti?i, turpretim tikai viens respondents to uztic?tu veikt

hol?risk? temperamenta tipa p?rst?vim.

6. Pien?kumus, kuros nepiecie?ama ?tra l?mumu pie?em?ana un liela

atbild?bas izj?ta, J?s uztic?tu veikt?

6.att?ls

Tabula par?da, ka pien?kumus, kuros nepiecie?ama ?tra l?mumu

pie?em?ana un liela atbild?bas izj?ta, vislab?k veiktu hol?ri?i un tad

tikai sangv?ni?i, bet neviens no aptauj?tajiem to neuztic?tu

flegm?ti?iem un melanholi?iem.

7. Lai darba kolekt?v? kol??u vid? veidotos labas attiec?ba,

svar?g?kais ir?

7.att?ls

Apl?kojot tabulu, var secin?t, ka par svar?g?ko tiek uzskat?tas gan

kop?gas intereses, gan ar? raksturu sader?ba.

8. Vai J?s, veidojot jaunu kolekt?vu, piev?rsiet uzman?bu darbinieku

raksturu sader?bai?

8.att?ls

Tabulas dati par?da, ka veidojot jaunu kolekt?vu, liel?k? da?a

potenci?lo darba dev?ju piev?rstu uzman?bu darbinieku raksturu

sader?bai.

9. J?su vecums? 9. att?ls

Liel?k? da?a respondentu ir vecum? no 41 50 gadiem, bet vismaz?k ir

vecum? p?c 50 gadiem.

SECIN?JUMI

Izstr?d?jot kursa darbu Darbinieka person?bas ?pa??bu saikne ar

darba efektivit?ti organiz?cij? tika secin?ts:

1. Sangv?nisk? temperamenta p?rst?vjiem vispiem?rot?kais ir

organizatoriskais darbs, t?tad darbs ar cilv?kiem, nevis liet?m.

2. Melanholi?i vislab?k veiks vienmu?u, monotonu darbu, kur? ir maza

saskarsme ar cilv?kiem.

3. Hol?ri?i ir dzimu?i l?deri, kas ar savu ener?iskumu un m?r?tiec?bu

sp?j aizraut ar? citus.

4.Flegm?tisk? tipa p?rst?vji sp?j vislab?k veidot attiec?bas ar citiem

un visilg?k iztur?t gan fizisku, gan gar?gu slodzi.

5. Hipert?m? tipa p?rst?vji ir ?oti akt?vi un darb?gi, tom?r vi?u

attiec?b?s ar cilv?kiem ir rakstur?ga nestabilit?te.

6. Sensit?v? tipa p?rst?vji ir bikli, kautr?gi, par sevi nep?rliecin?ti

cilv?ki.

7. Trauksmain? tipa p?rst?vjiem rakstur?ga iek??ja nedro??ba un

sv?rst?gums, kas parasti tiek kompens?ts ar p?rlieku punktualit?ti un

s?kumain?bu.

8. Demonstrat?vajam tipam piem?t tieksme vienm?r atrasties uzman?bas

centr? un tikt atz?tam.

9. Dist?m? tipa p?rst?vjiem rakstur?gs pazemin?ts noska?ojums un

tendence piev?rst uzman?bu visam negat?vajam.

10. Rigid? tipa p?rst?vji par katru cenu cen?as realiz?t savas idejas,

un ir p?rlieku iedom?gi un egoistiski.

11. Uzbudin?majam tipam ir rakstur?ga nesp?ja kontrol?t savas emocijas,

k? ar? agresivit?te un tieksme b?t autorit?tei.

12. Ciklot?m? tipa p?rst?vjiem ir rakstur?gas regul?ras noska?ojuma

mai?as, kuras vi?iem ir j?iem?c?s kontrol?t.

Analiz?jot literat?ru par person?bas ?pa??bu saikni ar darba

efektivit?ti organiz?cij?, tika secin?ts, ka darbinieka temperamentam

un rakstura ?patn?b?m ir ?oti b?tiska noz?me darba efektivit?tes

paaugstin??an?, jo ikvienam cilv?kam ir savs temperamenta tips un tikai

sev rakstur?gas ?pa??bas, kas nosaka gan vi?a darbasp?jas, gan ar?

attieksmi pret citiem.

Veicot aptauju x pils?tas dom? , galvenie secin?jumi ir ??di:

1. Pie?emot darb? jaunu darbinieku, visliel?k? uzman?ba tiek piev?rsta

izgl?t?bai un darba pieredzei, turpretim rakstura ?pa??bas tiek

vismaz?k ?emtas v?r?.

2. Darbinieka rakstura ?pa??b?m ir b?tiska noz?me gan saskarsm? ar

cilv?kiem, gan ar? darba efektivit?tes paaugstin??an?.

3. Pie intens?viem, atbild?giem darba procesiem tiktu nor?koti

hol?risk? un sangv?nisk? temperamenta p?rst?vji.

3. Vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu melanholi?i un flegm?ti?i.

4. Veidojot jaunu kolekt?vu, darbinieku raksturu sader?bai tiktu

piev?rsta uzman?ba.

T?tad potenci?lie darba dev?ji saprot, cik b?tiski ir piemekl?t katram

darbiniekam piem?rotu darbu, atbilsto?i vi?a temperamentam un rakstura

?pa??b?m, jo no t? ir atkar?ga darba efektivit?te organiz?cij?, k? ar?

cilv?ka atdeve darba proces?.

ANOT?CIJA

Kursa darba nosaukums Darbinieka personisko ?pa??bu saikne ar

darba efektivit?ti organiz?cij? .

Kursa darbam ir 3 noda?as, kur?s tiek raksturota un analiz?ta

attiec?go temperamenta un rakstura akcentu?cijas tipu saikne ar darba

efektivit?ti organiz?cij?, raksturota p?t?m? organiz?cija un p?t?mo

cilv?ku grupa, k? ar? analiz?ti un interpret?ti aptaujas anketu

rezult?ti.

Secin?jumos tiek iztirz?ti galvenie secin?jumi, kas ieg?ti rakstot

kursa darbu.

Anot?cija latvie?u un ang?u valod?.

Izmantot?s literat?ras saraksts.

Pielikum? iek?auts aptaujas anketas paraugs.

Kursa darbs ir 32 lappuses.

ANNOTATION

The title of course work is Workers personality qualities union

with a efficiency of job. There are 3 chapters. In these chapters were

described and analysed fellows of corresponding union with the

efficiency of job and analysed the results of sample of questionnaire.

In conclusion were reviewed the main conclusions, which acquired,

writting the course work.

Use of bibliography.

In a supplement was included the sample of questionnaire.

Annotations in latvian.

Annotation in english.

There are 32 pages in the course work.

IZMANTOT? LITERAT?RA

1. DAKO P. Psiholo?ijas br?numain?s uzvaras.//Zvaigzne ABC. 1998.

567.lpp.

2. DIDERIHS H. Uz??muma ekonomika.// Zin?tne. 2000.- 515.lpp

3. GODVINS M. Kas j?s esat? Pa?identit?tes noteik?anas metodes.//

Zvaigzne ABC. 1999.- 102.lpp. 23.-25. noda?a.

4. LITAUERE F. Kas es esmu. ?etri temperamenta tipi.// Jumava. 1998.-

181.lpp.

5. OM?ROVA S. Cilv?ks dz?vo grup?.// R?ga. 1996.-171.lpp.

6. PETROVSKIS A., BRU?LINSKIS A., ZIN?ENKO V. Visp?r?g? psiholo?ija.//

Apgaism?ba. 1986.- 462.lpp.

7. PRAUDE V. BE??IKOVS J. Mened?ments.// Vaidelote.- 1996.- 410.lpp.

8. REN?E V. Psiholo?ija. Person?bas psiholo?ija.// Zvaigzne ABC.

2000.- 123.lpp.

9. SPULLE ?. A. Praktiskais person?lmened?ments.// SIA Biznesa

augstskola Tur?ba. 1998. 303.lpp.

10. VOROBJOVS A. Psiholo?ijas pamati.// R?ga. 2000. 212.lpp.

11. VOROBJOVS A. Visp?r?g? psiholo?ija.// R?ga. 2000.- 321.lpp.

-----------------------

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

2010