Uzтзmuma personвls

LATVIJAS UNIVERSIT?TE

Ekonomikas un vad?bas fakult?te

Finansu instit?ts

Uz??muma person?ls

Refer?ts m?c?bu priek?met?

DARBA ORGANIZ??ANA UN VAD??ANA

R?g? 1999

SATURS

lpp.

Ievads 3

Vad?t?ja un darbinieku savstarp?j?s attiec?bas 4

“Sabalans?ts” person?la sast?vs attiec?b?

uz vecumu, profesion?lo sagatavot?bu utt. 7

Darbinieku main?ba, person?la profesion?la

apm?c?ba 10

Nobeigums 12

IEVADS

Jap?nas ekonomikas veiksm?g? att?st?ba ilgsto?? laika posm? savulaik

pamudin?ja da??du valstu zin?tniekus un prakti?us uzman?gi p?t?t meh?nismus

un iemeslus, k?d?? ?ai mums tik t?laj? un eksotiskaj? zem? tiek pan?kta tik

augsta ra?o?anas efektivit?te. ?? anal?ze ??va secin?t, ka Jap?n? ra?o?anas

vad??anas koncepcijas centr? atrodas cilv?ks, to uzskatot k? firmas

augst?ko v?rt?bu (!). ?aj? koncepcij? visas vad??anas sist?mas tur ir

v?rstas str?d?jo?o visu iesp?jamo dot?bu un sp?ju atkl?smei, lai t?s

maksim?li izmantotu ra?o?anas proces?, bet cilv?ks lai pats tiektos

veicin?t t?s firmas uzplaukumu, kur? vi?? str?d?.

Izmantojot jap??u pieredzi, ASV un vair?k?s Eiropas valst?s p?d?j?

laik? ar? ir izveidoti da??di vad??anas mode?i, kuru uzman?bas centr?

atrodas cilv?ks. ?ie mode?i parasti satur ??dus blokus un atzi?as

(svar?guma sec?b?):

1) organiz?cijas (uz??muma, firmas) person?la kvalitat?vais sast?vs,

2) iece?ot darbiniekus firmas svar?g?kajos poste?os tiek r?p?gi

nov?rt?tas to zin??anas, prasmes un sp?jas;

3) lieti??o attiec?bu stila un kult?ras veido?ana konkr?t?

organiz?cij?, firm?;

4) firmas att?st?bas ilgtermi?a m?r?u konkretiz?cija.

Darbs ar cilv?kiem, ar person?lu – vai var b?t kas svar?g?ks?

Vad?t?ja un darbinieku savstarp?j?s attiec?bas

Optim?lu attiec?bu nodibin??ana starp p?rvaldniekiem un padotajiem -

t? ir viena no svar?g?kaj?m soci?li psiholo?iskaj?m probl?m?m, kas liel?

m?r? veido vad??anas procesu rezult?tus. Ir konstat?ts, ka pretrunas, kuras

rodas darbinieku saskarsmes proces?, rada darba ra??guma samazin??anos

vismaz par 30% (!). Savuk?rt, - person?la motiv?cija optim?lu savstarp?jo

attiec?bu apst?k?os to palielina par apm?ram t?du pat procentu.

Tai pa?? laik? patreiz ir iez?m?jusies attiec?bu pasliktin??an?s

probl?ma starp str?dniekiem un r?kot?jiem. K? galvenais iemesls tiek min?ta

t?ze, ka liel?kajai da?ai nodarbin?to (piem?ram, ASV – 43%) piem?t izteikti

ciniska attieksme pret dz?vi un savu darbu. Soci?l?s psiholo?ijas

speci?listi nosauc ??dus visp?rin?tus ??s attieksmes iemeslus:

o darbs tiek p?r?k zemu apmaks?ts;

o p?rvaldniekiem nek?d? gad?jum? nedr?kst uztic?ties;

o uz??mums nedom? par neko citu, tik k? par savu biznesu;

o str?d?jo?ie ir p?r?k ierobe?oti sava darba laika r?c?b?.

Neg?ciju mazin??anai eksperti pied?v? ??du strat??iju:

1) jau pa?? s?kum?, nosl?dzot darba l?gumu, cilv?kiem ir j?ieg?st

re?li priek?stati par savu darbu,

2) darbiniekiem paredz?t un dele??t ties?bas, k? ar? atbild?bu l?mumu

pie?em?anai un to izpildei ikdienas darba proces?,

3) ir nepiecie?ams nostiprin?t str?d?jo?o profesion?lo darba ?tiku.

Laik?, kad firmas ?pa?i pa?aujas uz labas komandas darbu, pieaug

vad?bas loma kolekt?va veido?an?. Vairums cilv?ku augstu v?rt? profesion?lu

un izl?m?gu vad?bu. Tai pat laik? ir svar?gi b?t god?giem, saproto?iem,

labu v?lo?iem. ??du ?pa??bu tr?kums var kav?t labu sadarb?bu, v?l??anos

kop?gi risin?t da??das probl?mas.

Katram darbiniekam ar? pa?am j?piedal?s firmas liet?s un j?cen?as

sasniegt maksim?li labus r?d?t?jus darb?, t?d?j?di g?stot gandar?jumu par

padar?to.

Laba reput?cija ir neap?aub?ms firmas “kapit?ls”. ?is v?rds nav tikai

popularit?te tirg?. Daudz b?tisk?k ir veidot atmosf?ru firm?, darbinieku

viedokli par savu darba vietu, t?s vad?bu, kolekt?vu.

Lai darbinieki tie??m censtos str?d?t, vi?u attieksmei pret firmu

j?b?t pozit?vai; t?pat j?b?t tic?bai vad?bai, firmas produkcijai. Tie, kuri

ir apmierin?ti un firmai uztic?gi, labpr?t turpin?s str?d?t firm?; uz

vi?iem var?s pa?auties ar? firmai kritisk?s situ?cij?s.

Firmai nep?rtraukti j?inform? arodbiedr?ba par ra?o?anu, finansi?lo

progresu, kadru politiku. Piln?gas un noder?gas inform?cijas izplat??ana

darbinieku vid? var nov?rst daudzus p?rpratumus un probl?mas.

Ir ?pa?i svar?gi, lai darbinieki sa?emtu prec?zu inform?ciju par visu

firmas darb?bu, att?st?bu realiz?cijas sf?r?, finansi?lajiem r?d?t?jiem,

pl?niem attiec?b? uz str?d?jo?iem, telp?m, utt.

Inform??anu un konsult?cijas var da??di organiz?t – noturot sapulces

ar arodbiedr?bu p?rst?vjiem, izplatot inform?ciju rakstveid? u.c. M??iniet

darba gait? noskaidrot vispiem?rot?ko str?d?jo?o inform??anas veidu. Jo

vair?k darbinieki tiks iesaist?ti firmas darb?b?, jo liel?k? b?s vi?u

interese iesaist?ties diskusij?s par firmas att?st?bu un l?dzdarboties.

Lai diskusijas b?tu tie??m noz?m?gas, svar?ga ir savlaic?ga inform?cija.

Ir vair?ki veidi, k? stimul?t darbiniekus str?d?t cent?gi – alga,

apzi?a, ka esi firmai nepiecie?ams, apmierin?jums ar darbu, iesp?ja

att?st?t savas prasmes, utt.

Pat, ja atalgojuma apm?rs nav vien?gais noteico?ais faktors, ir

svar?gi, ka tas noteikts taisn?gi. Tam j?atbilst gan prasmei, gan

izpild?jumam. Ab?m pus?m j?vienojas par god?gu darba samaksas sist?mu.

Darba vide, darba veids un katra str?d?jo?? iesp?ja kontakt?ties ar

vad?bu un att?st?ties ir ?oti b?tiski faktori. T?tad firmai j?dara viss

iesp?jamais, lai nodro?in?tu apst?k?us, kas stimul? un iesaista visus

str?d?jo?os firmas darb?b?. ?ai sakar?b? daudz var dot r?p?gi p?rdom?ta

politika darbam ar person?lu.

“Sabalans?ts” person?la sast?vs attiec?b? uz vecumu, profesion?lo

sagatavot?bu utt.

Pie?emsim, ka vairums atbild?gu darbinieku aiziet pensij? apm?ram

vien? laik? vai aiziet pensij? pirms laika, vai paliek str?d?t uz

pusslodzi. ??d? situ?cij? firm? rad?sies kadru probl?mas. T?pat notiks

situ?cij?, kad vairums darbinie?u vienlaic?gi atrodas dekr?ta atva?in?jum?.

Firmas sekm?gai darb?bai ir b?tiski sabalans?t darbinieku vecumu un

dzimumu.

K? zin?ms, v?rie?iem piem?t liel?ks fizisks sp?ks un iztur?ba, vi?u

organisms maz?k pak?auts nelabv?l?gas vides ietekmei. T?p?c tas j??em v?r?

form?jot cehus (sevi??i – karstos!), iecirk?us, brig?des u.tml. V?rie?i

parasti ir uz??m?g?ki, ?tr?k pie?em l?mumus. Tas nepiecie?ams, str?d?jot

da??du l?me?u vad?t?ju amatos ar liel?ku vai maz?ku padoto skaitu, pie tam

– da??d?s nozar?s.

Sievietes ir akur?t?kas, uzman?g?kas, r?p?g?kas, kas ir svar?gi

speci?listu (ar? galveno un vado?o) darb?.

T?d?j?di kop?jas iez?mes sievie?u un v?rie?u izmanto?anai da??dos,

teiksim, apar?ta darbos ir ??das:

o v?rie?iem viegl?k padodas darbs ar padotajiem (direktori< cehu,

iecirk?u, mai?u priek?nieki, meistari u.c.);

o sievietes sevi lieliski ir par?d?ju?as k? noda?u, dienestu, biroju,

sektoru, grupu vad?t?jus un ar? – t? saucam?s ierindas

speci?listes.

Laborantu, norm?t?ju, dispe?eru, tehni?u, kontrolieru vid? ir

izplat?ts sievie?u darbs, v?rie?u vi?u vid? ir tikai 15%.

Ra?o?anas organizatori, s?kot no meistara, - t? ir v?ri??a profesija,

kur? sievietes sast?da 30% un maz?k.

N?ko?ais ar person?lu saist?ts b?tisks jaut?jums ir darbinieku

kompetence. Darbiniekiem ar l?dz?gu orient?ciju un prasmi nevajadz?tu

atrasties promb?tn? vienlaic?gi. T?d?? jau iepriek? j?risina ?ie jaut?jumi.

Jo maz?ka firma, jo viegl?k to iespaido k?da darbinieka promb?tne.

Darbs rit norm?li, ja darb? ir visi firmas darbinieki. Ja k?ds ir ilg?ku

laiku prom, tas dr?z j?tami ietekm? firmas darbu. ?pa?i, ja promb?tn?

atrodas viens no galvenajiem firm? str?d?jo?iem, dr?z var rasties nopietnas

aiz?er?an?s. T?d?? jau iepriek? j?cen?as mekl?t risin?jumus, apsprie?ot,

kur? tie?i var?s izpild?t ?os uzdevumus, un k?di b?s pas?kumi, lai apm?c?tu

iesp?jamo aizvietojumu.

Ja k?dam darbiniekam viena uzdevuma veik?ana prasa p?r?k daudz darba,

vienm?r past?v zin?ms risks, ka vi?am b?s maz laika citiem pien?kumiem vai

to veik?ana neb?s pietiekami r?p?ga. P?rslodzi darb? var rad?t darba apjoma

palielin??an?s un t? nevienm?r?g? ietekme uz da??diem darbiniekiem.

Reorganiz?cija un izmai?as ra?o?an? var, piem?ram, izmain?t darb?bas

uzsvaru, l?dz ar to da?u kvalific?tu darbinieku ikdienas darba apjoms

palielin?s, kam?r citiem darbs nav pietiekams. Ir ar? j??em v?r?, ka vienam

vai p?ris cilv?kiem var neb?t agr?k?s darba efektivit?tes.

Darbinieks, kuram slodze ir p?rm?r?gi liela visu laiku, ?tr?k saslims

vai pagurs. No otras puses, darbinieks, kur? nav p?r?k noslogots, s?ks

uzskat?t savu darbu par nenoz?m?gu un apnic?gu.

Darba pien?kumu sadal?jums firm? nereti ir atkar?gs no firmas

att?st?bas pamatkoncepcijas. Izmai?as var rad?t neskaidr?bas, piem?ram,

nosakot katra str?d?jo?? atbild?bas sf?ru, da?i jaut?jumi visp?r var palikt

bez iev?r?bas.

Lai darbs b?tu patiesi efekt?vs, katram str?d?jo?am j?b?t skaidri

noteiktiem pien?kumiem vismaz vi?a ie?emamaj? amat?. Firmas organiz?cijai

kopum? j?b?t t?dai, lai visi str?d?jo?ie b?tu ieinteres?ti izr?d?t

iniciat?vu.

L?mumu pie?em?anas ties?b?m ir j?b?t skaidri noteikt?m, piem?ram,

t?d?s jom?s k? sag?de (t?s maksim?l? apjom?), virsdarba laika noteik?ana,

darbinieku pie?em?ana un atlai?ana no darba, darba k?rt?bas noteik?ana,

utt. Ja darbinieki p?rzin un atbalsta firmas organiz?ciju, firmas darb?ba

ir l?dzsvarota; ir viegl?k str?d?t k? kolekt?vam, maz?ks ir pien?kumu

dubulto?an?s risks.

Darbinieku main?ba, person?la profesion?l? apm?c?ba

Uz??muma vad?t?ji saduras ar sam?r? nopietnu probl?mu – person?la

main?bu, kas j?tami ietekm? ra?o?anu, negat?vi atsaucas uz visa uz??muma

ra?ot?s produkcijas apjomu, ra??gumu un pe??u.

Ja jaunu vai atbr?voju?os posteni firm? nevar ie?emt jau str?d?jo?s

darbinieks, ir j?pie?em darb? v?l k?ds cits. Ir ?oti svar?gi izv?l?ties

?sto cilv?ku. Neviena firma neieg?d?sies ma??nu par piecdesmit t?ksto?iem

m?rci?u, vispirms neveicot attiec?gus apr??inus. Izmaksas jauna darbinieka

algo?anai ir tikpat lielas, vismaz pirmo piecu gadu laik?. Tom?r atmaks?jas

ieguld?t zin?mu darbu, lai atrastu nepiecie?amo darbinieku gan patreiz?jam

postenim, gan iesp?jamiem pien?kumiem n?kotn?.

Jaunajam darbiniekam j?atbilst firmas pras?b?m, k? ar? j?iek?aujas

str?d?jo?o kolekt?v?. Ja darbinieka apm?c??an? piedal?s gan noda?u

vad?t?ji, gan kol??i, tad visi j?tas vienl?dz atbild?gi, lai darbinieks

justos labi jaunajos apst?k?os. Jo dr?z?k tas notiks, jo ?tr?k ?is cilv?ks

atrais?sies un str?d?s ar pilnu atdevi.

Darbinieki ir visv?rt?g?kie firmas resursi. T?d?? ir ?pa?i svar?gi

nov?rt?t vi?u sp?jas, pieredzi un intereses. Tas ir labu pan?kumu pamats.

Rietumu sabiedr?b? pak?peniski veidojas izpratne par profesion?l?s

apm?c?bas politikas nepiecie?am?bu. Uz??mumi arvien bie??k izmanto da??du

konsult?jo?u organiz?ciju pakalpojumus, lai izveidotu profesion?l?s

apm?c?bas politiku atbilsto?i savu firmu ekonomiskai strat??ijai, apm?c?bu

tuvinot uz??muma konkr?tiem apst?k?iem.

Tom?r tas prasa labas zin??anas par darbinieku sp?j?m, attieksmi,

tikai ar vi?u apm?c??anu. Katram atsevi??am darbiniekam j?dod iesp?ja

izm??in?t kaut ko jaunu. Daudziem cilv?kiem ir ?pa?i talanti un intereses,

kas neatkl?jas, iekams ?is cilv?ks nes?k darboties piln?gi jaunos

apst?k?os, iesp?jams, pat ?rpus firmas.

NOBEIGUMS

Galven? atzi?a, ko ieg?st da??du person?la vad??anas probl?mu

p?t?jumos, ir nepiecie?am?ba piev?rst paaugstin?tu uzman?bu person?lam un

t? kopdarb?bas vad??anas metod?m augsti automatiz?tu tehnolo?iju apst?k?os.

Strat??iskais virziens ir maksim?la tehnisko iesp?ju izmanto?ana, darba

humaniz?cija un darbinieku iniciat?vas atbalst??ana ar visiem iesp?jamiem

l?dzek?iem. Visnota? sv?t?gas un v?r? ?emamas ir ??das atzi?as:

o soci?l?s inov?cijas ir tikpat svar?gas, k? tehnolo?isk?s;

o kapit?ls invest?jams ne tikai jaun?kaj? un modern?kaj? tehnik?,

tehnolo?ij?, bet ar? person?la sagatavo?anai un apm?c?bai;

o darbinieku aktivit?tes koordin?cija ir j?nodro?ina ar komunik?cijas

l?dzek?iem, k? ar? veicinot savstarp?ju psiholo?isku sapra?anos;

o Kolekt?va probl?mas nepiecie?ams risin?t ar kop?j?m p?l?m, veidojot

kooperat?va darba stilu.

P?c rietumu speci?listu dom?m n?kotnes person?lpolitikas veido?an?

jau ?odien ir j?iev?ro ??di principi:

o piln?ga uztic?ba darbiniekam, tam pie??irot maksim?li iesp?jamo

past?v?bu;

o person?lvad?bas taktik? galven? v?rt?ba piegrie?ama cilv?kam un

vi?a iniciat?vai (!);

o uz??muma darb?bas rezult?ti ir tie?i atkar?gi no kolekt?va

salied?t?bas pak?pes;

o maksim?la vad?bas funkciju dele???ana darbiniekam;

o nepiecie?ams visnota? att?st?t darbinieku motiv?ciju.