Procenti

Siguldas Valsts ?imn?zijas

Kred?tu un l?zingu procenti

Datums 01.12.2002.

Saturs.

Ievads 3

1. Kred?ti un to procenti 4

1. Kred?tu procenti Unibank? 6

1. Ma?istra kred?tu.

2. Hipot?ku kred?tu.

3. B?vniec?bas kred?tu.

2. L?zingi un to procenti 8

Nobeigums 9

Izmantot? literat?ra 10

Ievads.

Ne visi cilv?ki Latvij? ir tik tur?gi, ka var at?auties ieg?d?ties

preces uzreiz. Cilv?ki kr?j naudu ilg?ku laiku, lai var?tu ieg?d?ties k?du

konkr?tu preci. Ta?u vi?i var ar? to aiz?emties no bank?m vai l?zinga

grup?m. Bet attiec?gi par to vi?iem j?maks? procenti. Katrai kred?tiest?dei

ir savi procenti, ko t? liek atmaks?t atpaka?.

Arvien vair?k cilv?ki ?em kred?tus, jo tas vi?iem dod iesp?ju

ieg?d?ties preci uzreiz, nekr?jot naudu vair?kus gadus.

M?sdien?s ekonomika neb?tu iedom?jama bez kred?tattiec?b?m. Tas paver

pla?as iesp?jas mazajiem ra?ot?jiem. Kred?ts dod iesp?ju savlaic?gi un

piln?gi apmierin?t uz??muma vajadz?bas p?c naudas l?dzek?iem, tos izmantot,

lai g?tu liel?ku pe??u un uz??muma izaugsmi. Ta?u kred?ti tiek doti, lai

g?tu pe??u no ?iem dar?jumiem.

Tas noz?m?, ka abas puses ir ieguv?ji, gan kred?ta ??m?ji, gan dev?ji.

Kred?ti un to procenti.

Kred?ts – (no lat??u – creditum, ”credere ‘ticзt - uztic?ties„)

Naudas l?dzek?u vai materi?lo v?rt?bu nodo?ana fiziskai vai juridiskai

personai uz noteiktu termi?u un par zin?mu atl?dz?bu (parasti pret

attiec?gu nodro?in?jumu).

Kred?ta b?t?bu, formas, funkcijas un lomu nosaka sabiedriski

ekonomisk?s iek?rtas. Kred?ta attiec?b?s parasti ir divas puses: kred?ta

aizdev?js (kreditors) un aiz??m?js (debitors).

Pirms kapit?lisma form?cijas galven? kred?ta forma bija aug?ot?ju

kred?ts. T? aizdev?ji bija tirgo?i, nodok?u atpirc?ji, bazn?cas, klosteri,

bet aiz??m?ji – s?kra?ot?ji, vergturi, feod??i, kas aizdevumu izmantoja

tikai par maks??anas l?dzekli.

Kred?ts pa?trina uz??m?ju ra?o?anas un apgroz?juma fondu apriti, sekm?

apgroz?bas izmaksu samazin??anos, rentabilit?tes paaugstin??anos. Kred?tam

ir svar?ga noz?me kapit?lieguld?jumu efektivit?tes paaugstin??an?.

Ilgtermi?a kredit??anas noteikumos paredz?ta atbild?ba par kred?tl?dzek?u

m?r?tiec?gu un efekt?vu izmanto?anu kapit?lieguld?jumos.

Kred?tiem ir liela noz?me zin?tnes un tehnikas sasniegumu ievie?an?,

to izstr?des pa?trin??an?.

M?sdien?s ir vair?ki veidi, k? var ieg?t kred?tus. Tos var ieg?t

bank?s vai l?zinga komp?nij?s. Katra banka pied?v? savas procentu likmes,

t?p?c jums ir iesp?ja izv?l?tie, kur? bank? vai l?zinga grup? j?s v?laties

to ?emt.

Kred?tu avoti ir uz laiku br?vie naudas l?dzek?i, kas nav iesaist?ti

ne ra?o?an?, ne pre?u apgroz?b?. Tie var koncentr?ties bank?s. K? jau es

min?ju, par kred?tu j?maks? procenti. Iz??ir vienk?r?os procentus un

saliktos procentus.

?Vienk?r?ie procenti:

piem?ram: firma bank? aiz?emas 1000 Ls uz 12 m?ne?iem ar

procentu likmi 2%. Katru m?nesi no aiz?emt?s summas j?maks? 2%,

t.i., 20 Ls. Par se?iem m?ne?iem j?maks? 240 Ls. Kop? b?s

j?atdod 1240 Ls.

?Saliktie procenti:

piem?ram: firma bank? aiz?emas 1000 Ls uz 6 m?ne?iem ar procentu

likmi 2%.

1. m?nes? 1000+20 = 1020 Ls (otraj? m?nes? procentus apr??in?s

no 1020 Ls, un tas ir 20.04 Ls), t?p?c

2. m?nes? 1020+20.4 = 1040.4 Ls

3. m?nes? 1040.4+20.8 = 1061.2 Ls (2% no 1040.4 = 20.8) u.t.t

Kred?ti var b?t:

1. ?stermi?a kred?ti. (l?dz vienam gadam) Tie parasti ir neizdev?gi,

bet ir situ?cijas, kad tie ir nepiecie?ami.

2. Ilgtermi?a kred?ti. (Ilg?k par 1 gadu) Tiem savuk?rt procentu

likmes ir zem?kas, ta?u tiek pras?tas ?oti sp?c?gas garantijas

(parasti nekustamais ?pa?ums).

Kred?ta formas:

1. Komerci?lais kred?ts:

To pie??ir uz??mumi cits citam pre?u kapit?la form?s.

Komerci?l? kred?ta l?dzeklis ir vekselis – ?pa?a par?dz?me ar

noteiktu maks??anas termi?u. Vien? virzien? parasti kurs?

prece, bet otr? p?c k?da laika – nauda.

2. Ba??ieru kred?ts:

To izsniedz bankas un citas kred?tiest?des juridisk?m un

fizisk?m person?m naudas aizdevuma form?.

3. Pat?ri?a kred?ts:

Tas tiek pie??irts iedz?vot?jiem, p?rdodot person?g? pat?ri?a

preces uz nomaksu. Par pat?ri?a kred?tu tiek iekas?ts aizdevu

procents.

4. Valsts aiz??mums:

Valsts izlai? aiz??mumu oblig?cijas. T?s br?vi p?rk un p?rdod

bankas un no t?m iedz?vot?ji. T?dej?di valsts ir debitors.

5. Hipotek?rais kred?ts:

Tas ir ilgtermi?a aizdevums pret ??lu. Bank? var ie??l?t

nekustamo ?pa?umu, kas atrodas Latvijas teritorij?, bet

aizdevumi nedr?kst p?rsniegt 60% no ??las summas.

To izsniedz ??diem m?r?iem:

a) nekustam? ?pa?uma manto?anas un pirk?anas k?rto?anai.

b) Zemes augl?bas uzlabo?anai.

c) ?ku b?v??anai, moderniz?cijai, zemes melior?cijai un

cit?m vajadz?b?m.

6. Finansi?lais l?zings:

Bankas vai l?zinga komp?nijas ieg?d?jas darba l?dzek?us

(iek?rtas, darbagaldus, ma??nas u.c.) un tos iznom?, nosakot

noteiktu procentu likmi.

7. Studentu kred?ts:

?o kred?ti var sa?emt stud?jo?ie studenti, kas apg?st

akredit?tas studiju programmas. Kred?ta apjoms maksim?li ir 35

Ls m?nes?.

Overdrafts (bankas kred?ta p?rsniegumi):

Overdrafts ir summa, kuras robe??s banka kredit? teko?? konta ?pa?nieku

virs kont? eso?? l?dzek?u atlikuma. Overdrafts faktiski ir ?stermi?a

kred?ts, kuru parasti izsniedz bez nodro?in?juma uz termi?u, kas nav ilg?ks

par 12 m?ne?iem. ?o kredit??anas veidu izmanto gan fiziska personas , gan

juridiskas personas (visbie??k to izmanto fiziskas personas).

Kred?ti tiek grup?ti ar? p?c to izlietojuma:

1. Invest?ciju kred?ts, ko izsniedz pamatl?dzek?u atjauno?anai,

palielin??anai.

2. Uz??muma l?dzek?u kred?ts, ko izmanto, lai palielin?tu apgroz?mo

l?dzek?u daudzumu.

3. Sezonas kred?ts – l?dzek?u p?rvar??ana pirms sezonas vai sezonas

laik?.

4. Pat?ri?a kred?ts tiek pie??irts iedz?vot?jiem pirktsp?jas

pastiprin??anai.

Kred?tu procenti Unibank?.

K? jau jebkur? uz??mums ar? banka grib nopeln?t. Bet lai nopeln?tu ir

j?piesaista klienti. T?p?c bankas veido da??d?k?s kampa?as, atlaides un

daudzus citus pas?kumus, kas var?tu veicin?t bankas izaugsmi.

Unibanka pied?v?:

1. Ma?istra kred?tu.

2. Hipot?ku kred?tu.

3. B?vniec?bas kred?tu.

u.c.

1. Ma?istra kred?ts.

Ma?istra kred?ts paredz?ts studiju maksas seg?anai str?d?jo?iem, kas stud?

ma?istrant?r?, augst?k? l?me?a profesion?laj? studiju programm? vai

doktorant?r?, kuru regul?rie ikm?ne?a ien?kumi vismaz tr?s m?ne?us tiek

p?rskait?ti uz kontu Unibank?.

Aizdevuma apjoms

Minim?l? aizdevuma summa ir atbilsto?a maksai par vienu studiju semestri,

maksim?l? – par vienu studiju gadu.

Procentu likmes:

Ja J?s esat Studenta Bankas lietot?js, tad procentu likme ir tikai 0.9%

m?nes? jeb 11% gad?.

Ja J?s Studenta banku v?l neizmantojat, procentu likme ir 1% m?nes? jeb 12%

gad?.

T? k? izmanto?anas laiks ir neilgs (6 m?ne?i) un summas nelielas, tad

kred?ta sad?rdzin?jums ir niec?gs. Piem?ram, par kred?tu vienam semestrim:

Summa LVL 260, termi?? 6 m?ne?i - aizdevuma procenti sast?da aptuveni 9

latus.

Summa LVL 500, termi?? 6 m?ne?i - aizdevuma procenti sast?da aptuveni 18

latus.

Komisijas maksa:

Vien?g? komisijas maksa ir par Ma?istra kred?ta piepras?juma izskat??anu:

Studenta Bankas lietot?jiem - LVL 2.

P?r?jiem – LVL 3.

2. Hipot?ku kred?ts:

Hipot?ku kred?ts piem?rots, lai J?s var?tu:

1. ieg?d?tiesvai remont?t nekustamo ?pa?umu;

2. sa?emt naudu citiem m?r?iem.

Aizdevumu J?s varat sa?emt latos, ASV dol?ros un eiro.

Minim?l? aizdevuma summa Ls 3000 vai t?s ekvivalents cit? val?t?.

Aizdevuma summa var sasniegt 85% no nekustam? ?pa?uma tirgus v?rt?bas.

Aizdevuma summa ir atkar?ga no termi?a.

Aizdevuma termi?? var b?t no 2 l?dz 40 gadiem.

Aizdevuma procentu likmes Hipot?ku kred?tam var b?t div?j?das p?c J?su

izv?les:

1. fiks?ta likme (tiek noteikta 2 gadu periodam),

2. main?ga likme (tiek noteikta reizi 3 m?ne?os).

3. B?vniec?bas kred?ts:

Aizdevuma val?ta:

Aizdevumu J?s varat sa?emt latos, ASV dol?ros vai Eiro.

Minim?l? aizdevuma summa:

LVL 3000 vai t?s ekvivalents cit? val?t?.

Aizdevuma apjoms:

Izsniedzam? B?vniec?bas kred?ta summa - l?dz pat 75 % no b?vobjekta

n?kotnes v?rt?bas.

Aizdevuma termi??

Maksim?lais B?vniec?bas kred?ta termi?? ir 1 gads. P?c objekta nodo?anas

ekspluat?cij? B?vniec?bas kred?ta tiek p?rform?ts par Hipot?ku kred?tu ar

atmaksas termi?u l?dz pat 40 gadiem.

Procentu likmes

Procentu likmes ir div?j?das p?c Klienta izv?les:

1. main?ga - ar iesp?ju main?ties kred?ta l?gum? atrun?tos laika periodos

saska?? ar 3 m?ne?u UNIBOR, LIBOR likmes sv?rst?b?m

2. fiks?ta – nemain?ga l?dz B?vniec?bas kred?ta p?rform??anai par Hipot?ku

kred?tu vai darb?bas izbeig?an?s dienai (maksim?li 1 gads)

Klients maks? procentus no faktiski izmantot?s B?vniec?bas kred?ta summas.

L?zings un to procenti.

Izcelsme – no ang?u valodas “leasing” < to lease ‘iznom?t’.

L?zings ?auj ieg?t mantu lieto?an?, par to maks?jot noteiktu summu

katru m?nesi, l?dz tiek nomaks?ta visa priek?meta v?rt?ba un l?zinga

priek?meta ?pa?umties?bas p?riet pirc?jam.

L?zings tiek dal?ts div?s grup?s:

1. Finansu l?zings:

?aj? gad?jum? l?zinga ??m?js sedz visas izmaksas saist?tas ar

l?zinga objekta ekspluat?ciju, un, protams, patur visu pe??u, ko

g?st ekspluat?jot ?o lietu vai objektu. Nok?rtojot visus

maks?jumus, l?zinga ??m?js k??st par l?zinga objekta ?pa?nieku.

2. Operat?vais l?zings (saukts ar? par nomu):

L?zinga objekts, l?zinga periodam beidzoties, nep?riet l?zinga

??m?ja ?pa?um?, bet gan paliek t? dev?ja ?pa?um?, t.i. l?zinga

??m?js ?em objektu tikai lieto?an?.

L?zinga ??m?js ir persona, kas ieg?d?jas l?zinga objektu un maks?

ikm?ne?a maksu, kas sast?v no amortiz?cijas maksas, procentiem un citiem

maks?jumiem.

L?zinga kred?ts ir maz?k riskants par naudas kred?tu, jo naudas

aizdevumu izsnieg?anai ir nepiecie?ama ??la, kuras v?rt?ba p?rsniedz

sa?emto naudas summu. L?zinga kred?ts savuk?rt noz?m?, ka tiek aizdots k?ds

darba l?dzeklis, kas ir l?zinga dev?ja ?pa?ums, t?tad tas vienlaikus ar? ir

kred?ta nodro?in?jums. T?d?? ar? l?zinga procentu likme tiek noteikta

zem?ka nek? aizdevumu procenta likme.

Nobeigums.

K? jau var secin?t, mums ir pieejami vis?di kred?tu veidi gan

ilgtermi?a, gan ?stermi?a. Pat?r?t?jam ir iesp?ja izv?l?ties p?c vi?a

uzskatiem izdev?g?ko no tiem. K? ar? ir daudz kred?tiest??u, kuras pied?v?

mums savus pakalpojumus. Pirc?jam ir liel?kas iesp?jas ieg?d?ties

v?rt?g?kas prece pateicoties kreditoriem.

Izmantot? literat?ra.

1. Junior Achievement Latvia – Biznesa Pamati.

2. Latvijas Padomju enciklop?dija.

3. INTERNETS – www.unibanka.lv